Carnikavas nēģiPar “Carnikavas nēģi” dēvē nēģi (Lampetra fluviatilis), kas tiek ķerts noteiktā reģionā - Gaujas upē Carnikavas novada teritorijā un noteiktā laikā (no 1.augusta līdz 1.februārim).


Pirmās ziņas par Gaujas ieteku jūrā minētas Indriķa hronikā, kas atspoguļo, ka jau no seniem laikiem šeit aktīvi darbojušies zvejnieki. 17. gadsimtā celtajai Carnikavas muižai nēģu zveja bija viens no galvenajiem peļņas avotiem. 19. gadsimta sākumā Carnikavas nēģi nav trūkuši ne Varšavā, ne Berlīnē. Šodien Carnikava ir vienīgā vieta Gaujas krastā, kur atļauts zvejot nēģus. Carnikavas muiža bija pirmā Latvijā un Krievijā, kura sākusi nodarboties ar zivju mazuļu audzēšanu. 19./20.gs. mijā Carnikavā uzcelts pirmais nelielais zivju cehs. 1935.gadā tika dibināts nēģu apstrādes cehs un kolhozs „Carnikava” nodarbojās ar nēģu mazuļu audzēšanu. Vēl šodien Carnikavā nēģus ķer zvejnieki un tos pārstrādā vietējie uzņēmēji. Augusta mēnesī Carnikavā tiek rīkoti Nēģu svētki, kas simbolizē nēģu zvejas sezonas atklāšanu un ir tradīcijām bagāts vasaras pasākums.

Fakti un izskats: tievs, garš čūskveida apaļmutnieks ar kailu ķermeni, mute ir kā piesūceknis, vēdera un krūšu spuru nēģim nav, garums var sasniegt 52 cm un svars 250 g, krāsa — mugura un sānu augšdaļai tumši zilganzaļa, zilganpelēka vai zaļganbrūna, sānu apakšdaļai un vēderam pelēcīga, zeltaina vai balta. Tie dzīvo līdz 7 gadiem, nārsto upēs, savukārt dzīvo jūrā 1 līdz 3 gadus no savas dzīves. Novērota līdz 250 km tāla migrācija un pārvietošanās ātrums 13 km diennaktī. Kāpuri, kurus mēdz saukt par „ņurņikiem”, pavada upēs 3 līdz 6 gadus, sasniedzot 8 līdz 15 cm garumu, tad pārvēršas par pieaugušiem nēģiem un migrē uz jūru, kāpuri dzīvo, ierakušies gruntī.

Nēģi nārsto no maija līdz jūnijam 0,2 līdz 1,5 m dziļumā. Tēviņš izveido bedrīti - ligzdu, kuru mātīte padziļina un nērš ikrus. Ar vienu mātīti nārsto 1 līdz 6 tēviņi. Nārsto vienreiz mūžā. Pēc nārsta, aptuveni divu nedēļu laikā mātīte iet bojā. Resursu atražošanai ik gadu Gaujas upes augštecē tiek ielaisti nēģu mazuļi. Zivju populācijas mākslīga atjaunošana Latvijā ir ar vairāk nekā simt gadus senām tradīcijām. Carnikavā jau 1896.gadā bija ierīkots zivju ikru inkubators.

Gatavošana: var tikt pagatavoti dažādi (cepti, grilēti, zupā vai salātos pasniegti), tomēr zināmākā recepte Carnikavas novadā ir uz oglēm cepti nēģi.