Drukāt

Tiek uzsākti darbi invazīvo svešzemju augu izplatības ierobežošanai

.

dabas parks invazivieAprīlī projekta LIFE CoHaBit ietvaros Garciemā, Kalngalē un pie Gaujas grīvas tiek uzsākti invazīvo svešzemju augu izplatības ierobežošanas darbi dabas parkā “Piejūra”. Galvenais darbu mērķis ir ierobežot svešzemju augu sugu izplatīšanos un samazināt to platības Carnikavas novada piekrastes aizsargājamos biotopos.
 
Projekta ietvaros invazīvo augu sugu ierobežošanas pasākumi jau notikuši 2018./2019. gadā Rīgas teritorijās – Vakarbuļļos, Rītabuļļos un Daugavgrīvā.
 
Garciemā tiks ierobežota izplatība sekojošām sugām: vārpainā korinte (Amelanchier spicata), melnaugļu aronija (Aronia melanocarpa) un puķu sprigane (Impatiens glandulifera). Kalngalē – tatārijas salāts (Lactuca tatarica), savukārt pie Gaujas grīvas – krokainā roze (Rosa rugosa).
 
Šajā pavasara/vasaras sezonā Garciemā, Kalngalē un pie Gaujas grīvas darbi tiks veikti divas reizes, jo auga izraušana tikai vienu reizi augu izplatības samazināšanai var būt neefektīva – augu sakņu daļas var palikt zemē un spēt ataugt nākošajā veģetācijas sezonā. Invazīvo augu sugu apkarošana kopumā ir ilgstošs process un to nepieciešams veikt vairakkārt.

Kā invazīvo augu apkarošanas metode tiks izmantota zāģēšana, raušana un rakšana līdz sakņu kaklam to nozāģējot. Uzreiz pēc auga izraušanas tiks veikta augsnes līdzināšana, neatstājot bedres.

Būtiska ir augu atlieku izvākšana no dabas parka teritorijas, jo, ja augs tiek atstāts turpat, tas var būt dzīvotspējīgs pats par sevi vai, atsevišķos gadījumos, vairoties ar sēklām, kas tikušas atstātas kopā ar augu zemsedzē.

Pēc darbu veikšanas visas augu atliekas tiks izvāktas no dabas parka teritorijas, mazinot iespējamību, ka augs ataugs, tādējādi veicinot invazīvo svešzemju augu izplatības mazināšanos. Augu atlieku savākšanas un izvākšanas vajadzībām pa parka teritoriju pārvietosies kvadracikls ar piekabi.

Darbu teritorijas izvēlētas balstoties uz ekspertu apsekojumiem un atzinumiem pieejami ŠEIT.

Darbu vietu kartogrāfiskais materiāls:
 
Dabas parkā nedrīkst veidot komposta kaudzes!

Dabas parkā konstatētas cilvēku tīši veidotas nelegālas komposta kaudzes, kurās izmesti nevajadzīgie krūmi un citi piemājas dārzos sastopamie augi. Visvairāk šādas teritorijas konstatētas Garciemā. Aicinām kompostēt bioloģiskos atkritumus savā īpašumā!

Izmetot bioloģiskos atkritumus dabas teritorijās, it īpaši tādās aizsargājamās teritorijās kāds ir dabas parks “Piejūra”, tiek nelabvēlīgi bagātināta augsne, radīts noēnojums un izmainīti augšanas apstākļi. Šādā veidā ilgtermiņā tiek veicināta zemāka dabiskā bioloģiskā daudzveidība un īpaši aizsargājamo biotopu augi vairs nespēj augt nepiemērotajos apstākļos un tie sākt iznīkt. Aizsargājamo biotopu augu vietā ieaug invazīvās sugas, kas strauji izplatās un kolonizē teritorijas.

Atgādinām, ka, saskaņā ar valsts likumdošanu, komposta kaudžu veidošana un dārza atkritumu izgāšanā īpaši aizsargājamās dabas teritorijas ir stingri aizliegta un par noteikumu pārkāpšanu var tikt piemērots sods līdz 700 eiro.

Invazīva svešzemju augu suga ir sveša suga, kas nonākusi biotopā un kļuvusi dominanta vai agresīva un izspiež citas vietējās sugas, kā rezultātā tiek pārveidoti dabiskie biotopi. Tiek izdalītas invazīvas svešzemju sugas un invazīvas vietējās sugas. Šīs Latvijas dabai neraksturīgas augu sugas, apdraud vietējās sugas un to dzīvotnes, rada kaitējumu videi. Invazīvās sugām visbiežāk nav dabisko konkurentu, kas varētu kontrolēt to izplatību. Tādējādi invazīvās sugas kļūst par dominējošajām, nomācot vietējās sugas un netraucēti izplatoties arvien plašākās teritorijās.

Interesants fakts, ka Latvijā no visām sastopamām augu sugām aptuveni 1/3 ir svešzemju sugas, bet visas no tām nav invazīvas.

Invazīvās svešzemju sugu rašanā un izplatība Latvijā cieši saistīta ar cilvēka darbību – tās ieviestas apzināti kā kultūraugi, dekoratīvi vai citādi cilvēkiem noderīgi augi vai ieceļojušas nejauši līdz ar kravu pārvadājumiem, transportu vai pa ūdensceļiem un putniem.

Sugas ieceļojušas vai pārgājušas savvaļā ārpus cilvēka kontroles, spēj izdzīvot un izplatīties arī bez cilvēka palīdzības gan cilvēka radītos apstākļos, gan ārpus tiem.
 
Invazīvās sugas izplatās divos veidos:
1. dabisko procesu rezultātā:
- augu sēklām izplatoties ar vēja, ūdens, kukaiņu vai putnu palīdzību;
- dzīvniekiem migrējot pa sauszemi, ūdenstecēm vai gaisu;
2. cilvēka apzinātas vai neapzinātas darbības rezultātā.
 
Dabas parkā “Piejūra” visbiežāk sastopamās invazīvās sugas ir: vārpainās korintes (Amelanchier spicata), melnaugļu aronijas (Aronia melanocarpa), puķu spriganes (Impatiens glandulifera), tatārijas salāts (Lactuca tatarica) un krokainā roze (Rosa rugosa) un Kanādas zeltgalvīte (Solidago canadensis).
 
Kā veiksmīgi apkarot invazīvo svešzemju sugu izplatību?
Atklāta ainava (kā piejūras kāpas) ir sekmīga vieta, kur invazīvās svešzemju sugas var izplesties. Piemēram, krokainā roze, var veidot necaurejamu krūmāju, kur nespēj dzīvot citi augu un dzīvnieki. Kā arī, šādas vietas nav izmantojamas atpūtai. Tādēļ būtiski ir nepieļaut invazīvo sugu izplatīšanos, sevišķi īpaši aizsargājamās dabas teritorijās.
 
Dažādām invazīvām svešzemju sugām ir atšķirīgi dzīves apstākļi un arī izplatīšanās veidi. Līdz ar to arī izplatības ierobežošanas metodes ir dažādas. Tiek pielietotas mehāniskās, bioloģiskās un ķīmiskas apkarošanas metodes. Visbiežāk, augu apkarošanā tiek izmantota augu ciršana (zāģēšana), izraušana, sakņu izrakšana, pļaušana, noganīšana un vietām Eiropā pielietotā jauno atvašu apstrāde ar herbicīdiem mērenās devās (pielieto īpaši agresīviem augiem, kurus grūti apkarot ar citām metodēm).
 

LIFE Co Ha Bit visi logo